20 -35% procenti no cilvēkiem, kuri cieš no depresijas, nav spējīgi uz normālu dzīvi. Citiem depresijas periodi mainās ar periodiem, kad pašsajūta ir normāla. Ir arī tādi, kuriem smagākās depresijas posmus nomaina neticami piepacelta garastāvokļa periodi. Tālāk īsumā tiks aprakstīti biežāk sastopamie depresijas veidi.
Klīniskā depresija
Ja depresija ir tik izteikta, ka nepieciešama medicīniskā palīdzība, tad tā uzskatāma par klīnisku. Simptomiem pasliktinoties, iet runa par smagu depresijas formu. Šādam stāvoklim tomēr ir epizodisks raksturs.
Distīmija
Blakus epizodiskajai depresijai eksistē arī distīmija – depresijai tad ir ilgstošs raksturs, tā arvien atkārtojas ilgstošā laika posmā. Ja cilvēkam, kurš cieš no distīmījas, parādās klīniskās depresijas simptomi, tad saka, ka viņam ir dubultā depresija.
Bipolāri traucējumi
Šim stāvoklim, ko sauc arī par maniakāli – depresīvo sindromu, raksturīgas neizskaidrojamas, ļoti spējas laba un slikta garastāvokļa maiņas. Zinātnieki uzskata, ka tam par iemeslu ir dažu vielu trūkums, kas regulē smadzeņu darbību. Ar medikamentu palīdzību bipolāros traucējumus var izārstēt 80% gadījumos.
Sezonālā depresija
Šīs depresijas cēloņi slēpjas ne tikai pašā cilvēkā, bet arī apkārtējā vidē. Pēc zinātnieku uzskata, daži cilvēki vairāk par citiem cieš no dabiskās gaismas trūkuma. Šo depresijas veidu ārstē, nodrošinot slimniekiem nepieciešamo apgaismojuma līmeni.
Kas biežāk cieš no depresijas?
Sievietes, salīdzinot ar vīriešiem, divas reizes biežāk cieš no klīniskās depresijas. Bipolāro traucējumu izplatība nav atkarīga no dzimuma. Depresija vienādi izplatīta dažādu etnisko grupu vidū.
Depresija biežāk skar cilvēkus vecumā no 25 – 40 gadiem. Īpaši bieži tā sastopama cilvēkiem, kuri dzimuši pēc 1945. gada. Iespējams, tas izskaidrojams ar sociālo aspektu ( daudz nepilnu ģimeņu, sociālo lomu un iespaida maiņa, stresi). Tomēr jāsaka, ka no depresijas cieš jebkura vecuma cilvāki, pat bērni. Speciālisti uzskata, ka ar šo problēmu saskaras 2% bērnu un 4 – 8% pusaudžu. Tāpat tā skar arī vecākus cilvēkus.
No depresijas bieži cieš cilvēki, kuriem ir iedzimta noslieksme uz šo saslimšanu.
Bieži depresija pavada kādu citu slimību, psihiskus traucējumus, alkohola vai narkotiku atkarību.
Laulība var kā pozitīvi, tā arī negatīvi ietekmēt depresijas attīstību. Salīdzinot ar vientuļajiem cilvēkiem, laulātie retāk cieš no klīniskās depresijas. No otras puse, depresija biežāk rodas tiem cilvēkiem, kuri nav apmierināti ar savu laulību vai partneri. Visretāk ar depresiju slimo vīrieši, kuri dzīvo laimīgā laulībā.
Pievienot jaunu komentāru